Sanāca īsti burvīgi svētki! Tik
daudz ciemiņi, pilna, pilna māja. Man laikam ļoti patīk, ja ir pina māja, jo
tad jautrība nav jāmeklē, tā uzrodas vienkārši. Kaspars bija, tad atbrauca
Ansītis ciemos... devāmies sīpolmizu medībās. Veselu dienu medījām pa lielākiem
un mazākiem veikaliem! Jo nu kā tad Lieldienās, bez krāsotām olām! Dānijā
sīpoliņi nabadziņi ir ļoti kaili, miziņa tikai 1-2 kārtiņas un vēl leila daļa
sapakoti jau tais lielajos maisos.... bet mums izdevās. Jutos kā īsta
vācēja///forši
Un Lieldienu rītā mūsu Lieliskajā
pagalmā zaķis bija sadējis olas! Pārsvarā šokolādes, bet dažas bija iedējis arī
“augstāk par zemi” – kas ir koku zaros un tamlīdzīgi. Tās bija visgrūtāk
atrast, jo skatiens, jau automātiski ķemmējās cauri visiem krūmiem un zāles
puduriem, bet kokos – oi! Tas nu gan ir bijis zaķis!
Tad uz pašām pašām Lieldienām ap
pusdienlaiku beidzot ieradās kvēli gaidītā Laimiņa un Presijana un tad Dobrijs
atnāca ciemos pie Presijanas un Sirils... nu Sirils gribēja palikt savā istabā
un netikt traucēts (interesantie francūži) ... un tā!
Ripinājām olas.. un paldies
Ansītim par to trako dāņu nacionālo Lieldienu dzērienu!
***
(+)interesanti
kad darbā stāstīju, ka krāsošu
olas- visi traki brīnijās. Un Nora teica: “Bet kāpēc tad !? un ko tad jūs darat
Lieldienās, jums ir tikai parastas olas? Tajās taču iekšā nav šokolādes!” Hihih.
Jocīgie cilvēki. Jocīgā pasaule pasaulīte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru