Bija traka traka pavasara nedēļa.
Lietus katru dienu gandrīz veselu nedēļu ... un tad viens skaists jo skaists
saulains rīts. Nokāpju no sava trešā bēniņu stāva, noskaņojums tik pat labs kā
laiks un mūzika ausīs.... un tādā franču filmas noskaņā ar veļļuku minos uz
darbu, piebraucu gandrīz jau pie paša biroja vēl kādi 300metri atlikuši – kad
saulītei vēljoprojām spīdod saka notikt kaut kas mistisks! Sākumā nespēju pat
saprast kas notiek - mazāki graudiņi, kas likās ļoti, ļoti maģiski – tādi
mistiski raksti veidojās uz celiņa man priekšā. Galvā bija cepure ... tā ka uz
sevis vēl nesajutu ... pagāja noteikti kāda sekunde līdz apjēdzu beidzot, kas
notiek un zibenīgi patvēros zem būvniecības stalažām jau pie biroja durvīm, kad
ledus gabaliņi sāka kapāt zemi tā ka divi deviņi! Pilnīgi likās, ka ja varētu,
tad zemi spertu gaisā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru