23_Krītiņu klintis & kulinārijas piedzīvojumi

22_Story about that how much we can do on 2 days

This was one legen----wait for it----dary trip that we did together with Nuria! My amazing spanish friend, that i met in Copenhagen. ... where we went on a trip to see the Bornholm - Caspers  home island!

We  with Nuria took a ferry to arrive to the Bornholm island and then next morning ... after gorgeously delicious breakfast - together with amazing bunch of people we all sailed to one smaller island - Christiansø

http://en.wikipedia.org/wiki/Christiansø_Fortress

There we had an amazing walks around the island, picnic, wine, and in the evening THE MOST AMAZING PARTY ON THE MOON I HAVE EVER BEEN TO! i even got one admirer who unfortunately didn't speak any english, and two more dancing partners .... and the of course Casper! 

He really knows the moves! Amazing party on the moon!

Couldn't be better! Life music, accordion, contrabass, 2 guitars !!!! amazing! Loved it from whole my heart!

Next day we got back to the Bornholm island, where Casper is living!

On that one piece of land surrounded by believe or not - the same Baltic sea we have here in Latvia - there is everything and anything! Any beautiful thing or place or animal or flower i could imagine - you can find it all in Bornholm island! .... i think others would just call it in more simple name = paradise!

Cliff diving place! Where you can just lose your mind and try to learn TO FLY!!!!!!   i wasn't brave enough ... but that only means that i wasn't to collect my strength and come back ...... maybe with my own boat from a latvia ...m? any fellow travelers?

fortress beauty sea

amazing colors! what a composition!

sand hills!

determined explorer

this is the trip my 2 shoes brought me on for 2 days side by side with 2 amazing people!

thank you Nuria and Casper!

i still have my shoes with me .... unfortunately i don't have you both ! so well - need to wait for the next time. and need to patient .... so that we 5 can meet again !! :D :D

21_Žilbinošs

Pavasaris šodien man sevi parādīja savā nu visspilgtākajā veidā. Un laikam jau viņš ir ļoti gudrs, pat ja ne īpaši izglītots- jo dabīgā veidā (laikam jau ar pieredzi) ir sapratis, ka kontrastos vislabāk cilvēkam atklāt lietu skaistumu.

Šodiena sākās ar lietu. Lietu biju gaidījusi jau kopš vakardienas, bet nevis tādēļ, ka man viņu trakoti gribētos, bet tādēļ, ka prognoze tā bija sasolījusi- lietu uz vēl 4dienām. Un noteikti, ka arī tu esi pamanījis, ka ja gaidi sliktas ziņas, bet pienāk labās, tad ir vēl jo priecīgākas. Vai ja kāds tev sastāsts ka kāda filma ir ģeniāla, tad reizēm pašam noskatoties, liekas nekas īpašs :D ... un tā nu tā laika prognoze mani sagatavoja sliktākajam, un tad trakoti iepriecināja. paldies!

20_ Negaidītais ceļojums uz Zviedriju jeb “Sweden by accident”

nāca kā sanāca, un sanāca tā ka priekšnieks Marks vienkārši ceturdien ap pusdienlaiku ap 13 pateica, ka mēs ar Nuriu tagad varot būt brīvas un piektdien arī lai abas uz darbu nenākot – esot vienkārši pārāk skaists un saulains laiks, lai tagad strādātu!

Un lai šodien uztaisot pikniku pie Kopenes ezeriem! Tur esot skaistas vietiņas.

Nu re kā - iedeva brīvu, tai pašā vakarā ar steigu meklējām coucsurfingu un no agra rīta ar pirmo vilcienu jau devāmies uz Zviedriju – kas tad tur 30minūtes vilcienā un esi jau zviedrijā! Sākumā vēl nezinājām uz kurieni vispār brauksim, bija variants braukt uz Kalmāras salu! Esot nenormāli skaista zvejnieku sala ... bet tas hosts ap pulksten11 (kad staigājām pa malmo) atrakstīja, ka Kalmārā esot neneormāls negaiss un vētra un ka apskatīt neko nevarēšot ... un ieteica mums palikt malmo – tad sazinājāmies ātri ar rezerves varianta hostu Nicolas no Malmo – un voila! Viņš atbrauca ar savu šiko darba auto, savāca mūsus somas, parādīja dzīvokli un ieteica vislabākās vietiņas pilsētā un tad aizlaidās atpakaļ uz darbu! Fantastiska darbavieta viņam – nodrošina visu VISU viņam – dzīvokli, auto, un jebko ko viņam kārojas visas jaunākās iekārtas, fonus, padus, lielos ekrānus utt uttt. Traki vērtīgs viņš laikam šiem – negrib ne pa ko laist vaļā :D

Dzīvo cepuri kuldami!

19_back in the town

Lasmina was back in Latvia for 3 days. Wedding of my dear dear friend Dacite! Was really beautiful. Wish you the creates happiness!

But now i am again back in Copenhagen for 2months more! Ready to work hard, ready to see everything that haven't seen because of cold weather... and ready for spring to really start!


ps - where's the party?

18_madžik īster

Sanāca īsti burvīgi svētki! Tik daudz ciemiņi, pilna, pilna māja. Man laikam ļoti patīk, ja ir pina māja, jo tad jautrība nav jāmeklē, tā uzrodas vienkārši. Kaspars bija, tad atbrauca Ansītis ciemos... devāmies sīpolmizu medībās. Veselu dienu medījām pa lielākiem un mazākiem veikaliem! Jo nu kā tad Lieldienās, bez krāsotām olām! Dānijā sīpoliņi nabadziņi ir ļoti kaili, miziņa tikai 1-2 kārtiņas un vēl leila daļa sapakoti jau tais lielajos maisos.... bet mums izdevās. Jutos kā īsta vācēja///forši

Un Lieldienu rītā mūsu Lieliskajā pagalmā zaķis bija sadējis olas! Pārsvarā šokolādes, bet dažas bija iedējis arī “augstāk par zemi” – kas ir koku zaros un tamlīdzīgi. Tās bija visgrūtāk atrast, jo skatiens, jau automātiski ķemmējās cauri visiem krūmiem un zāles puduriem, bet kokos – oi! Tas nu gan ir bijis zaķis!

Tad uz pašām pašām Lieldienām ap pusdienlaiku beidzot ieradās kvēli gaidītā Laimiņa un Presijana un tad Dobrijs atnāca ciemos pie Presijanas un Sirils... nu Sirils gribēja palikt savā istabā un netikt traucēts (interesantie francūži) ... un tā!

Ripinājām olas.. un paldies Ansītim par to trako dāņu nacionālo Lieldienu dzērienu!

***

(+)interesanti

kad darbā stāstīju, ka krāsošu olas- visi traki brīnijās. Un Nora teica: “Bet kāpēc tad !? un ko tad jūs darat Lieldienās, jums ir tikai parastas olas? Tajās taču iekšā nav šokolādes!” Hihih. Jocīgie cilvēki. Jocīgā pasaule pasaulīte.

17_saule un krusa uz galvas vienlaicigi

Bija traka traka pavasara nedēļa. Lietus katru dienu gandrīz veselu nedēļu ... un tad viens skaists jo skaists saulains rīts. Nokāpju no sava trešā bēniņu stāva, noskaņojums tik pat labs kā laiks un mūzika ausīs.... un tādā franču filmas noskaņā ar veļļuku minos uz darbu, piebraucu gandrīz jau pie paša biroja vēl kādi 300metri atlikuši – kad saulītei vēljoprojām spīdod saka notikt kaut kas mistisks! Sākumā nespēju pat saprast kas notiek - mazāki graudiņi, kas likās ļoti, ļoti maģiski – tādi mistiski raksti veidojās uz celiņa man priekšā. Galvā bija cepure ... tā ka uz sevis vēl nesajutu ... pagāja noteikti kāda sekunde līdz apjēdzu beidzot, kas notiek un zibenīgi patvēros zem būvniecības stalažām jau pie biroja durvīm, kad ledus gabaliņi sāka kapāt zemi tā ka divi deviņi! Pilnīgi likās, ka ja varētu, tad zemi spertu gaisā! 

16_Friday party revelations

Sākas  viss kā pirlnīgi pilnīgi normāla darba diena. Strādāju pie krutajiem dzīvokļiem jumta stāvā. Bet ja Ansis bija stāstījis, ka viņi piektdienās darbu beidz agrāk un sāk iedzert pa aliņiem :D tad mums vismaz līdz šim tā nebija gadījies. Bija gadījies tikai, ka visu laiku ir kāds jauns termiņš. Un tā termiņš termiņa galā :D :D. Fun anyway. Bet šoreiz bija savādāk. Tiešām ap pulsten 16 priekšniece pazuda kkur kopā ar Noru un atgriezās kopā ar trim lielām kastēm ar alus skārdenēm. Varētu tagad pamēģināt izskaitīt – cik tur kopā bija... hmm nu apmēram 5x8 katrā kastē. ....owč. sanāk trakoti daudz! 120aliņi..ai-ai

Un protams vēl Schweps kopā ar viskautko stipru un vēl spriprāku pēc katra sirds patikas.

Vakars bija jautrs un foršs un ja pirmajā brīdī nezināju, ko darīt ar tādu gūzmu kruto dāņu arhitektu, bet vajadzēja tikai vienu aliņu un apziņu, ka Nuria ir turpat blakus – un draudzenes atbalsts, ja kaut vai ar skatienu pāri / caurivisam lielajam party jūklim ir zelta vērts, lai neteiktu vairāk. Tātad manpietika ar vienu aliņu un Nuriu telpas otrā galā, lai mestu kautrību pie malas un sāktu draudzīgi pļāpāt par šo un to ar jaunākiem un vecākiem arhitektiem : )

Divas lietas kas man bija lielas atklāsmes šodien, bet nevienu no šīm abām nebūtu nedz labi, nedz veselīgi, nedz pareizi vispārināt plašākā mērogā. Bet šovakar tas darbojās.

1/  vakara gaitā, kad tādā kompaktā ap 7 cilvēku bariņā runājāmies, manas domas aizklīda nedaudz projām, un tad vienā sekundē atlidoja atpakaļ ar izsaukumu (pilnīgi ne par tēmu sarunai) – visi arhitekti šai ballītē ir ģērbušies melnā un visi, kas vēl studē – krāsaini ! sākumā saņēmu vairākus neizpratnes pilnus skatienus, bet kad vēlreiz lēnāk izstāstīju savu domu un visi sākām vērīgi pētīt klātesošos sanāca tiešām tā – pat meitene un puisis, kas pirms 3 mēnešiem tik bija saņēmuši diplomus bija pilnīgi melnā un pat vīrietis kam jau pāri 30 bet vēl skolu nav pa īstam pabeidzis bija ģērbies krāsaini. Jocīgi . Šai vakarā nebija neviena izņēmuma!  Redz kā. Interesanti. Vai man ari pēc diploma vienkārši uznāks sajūta, ka vajag ģērbties elegantā melnā.

2/ insight in men’s mind

sanāca tā ilgāk parunāties ar kolēģi, kurš gan nebija jau vairs galīgi skaidrā prātā. Bet tādu plātīšanos ar savu seksa partneru daudzveidību nebiju nekad vēl dzirdējusi. Tika ar lepnumu aprunāta lielā nacionālā daudzveidība, kas jau esot viņa klāstā – 2anglietes, zviedriete, norvēģiete, jaunzēlandiete, spānietes, itālietes, francūziete, kanādiete...blablabla..... arī latviete utt utt. Un tad dzirdēt viņa interesantās domas vērojot sievietes uz ielas. Un to,ka visforšāk esot mīlēties ar jaunajām māmiņām. Un kā esot vienreiz gadījies, ka naktī aizgājis pie sievietes uz mājām un no rīta kad pamodies un gājis uz wc, gaitenī saticis mazu 3gadīgu meitenīti ,kas prasījusi- kas tu tāds? un puisim kas šo visu stāstīja ir tikai 23gadi, tā ka jā... un nu var jau būt, ka viņa domas ir īpaši specifiskas, bet nu jā. Viņš apgalvoja, ka tā domājot visi vīrieši, tikai citi negribot to atzīt vai vienkārši nestāstos skaļi, bet viņam neesot par ko kaunēties. Un tagad viņam esot draudzene, kuru viņš mīlot un esot kopā jau veselu gadu! Ar kuru viņš ik pa 2nedēļām pamatīgi sastrīdoties, un tad atkal līgts mieru un kura dzīvo citā pilsētā un ir ļoti greizsirdīga ... bet nu jā. Taisnība jau esot, ka vīrietis (viņš) varot būt iemīlējies un mīlēt, bet tad ja viņam esot jabūt prom ilgāku laiku un seksu nevarot dabūt, tad esot diezgan vienlaga ar ko – pat krēsls izskatoties trakoti ņemams un kur nu vēl citas sievietes, kas staigājot apkārt! Un tā jau neesot nekāda krāpšana, tā esot fiziska vajadzība. Bāc. Nu taču – tik jocīgi. Gudrs, inteliģents, racionāls, izskatīgs puisis, loģisks visās ar arhitektūru saistītajās diskusijās ... bet te nu gan nevarēju tikt nekādā skaidrībā. Nedaudz šoks. Kad kaut ko tādu izlasi žurnālā liekas gatavās muļķības, kad dzīvs cilvēks tev tā stāsta un mēģina pārliecināt, tad ir savādāk.

Re kā! Bet nu atkārtošu- nevienu no šīm abām nnevēlos vispārināt. Katrs mēs esam atšķirīgi – ģērbjamies kā patīk un attiecībās uzvedamies kā vēlamies. Vienkārši bija interesants vakars. 

15_100g KULTŪRAS (“100 grams of culture”)

Hmm. Nu pēdējā laikā sanācis tā, ka nav sanācis nopublicēt krietnu gabaliņu sarakstītā un notikušā. Kad sāku rakstīt par “mis Lāsmiņas kultūras dzīvi iekš Kopenes” tad tie bija 100grami, ... bet nu tagad jau man šķiet būs apaļš kilograms savācies, pat ja ne vairāk :D 

 Biju grāmatu izstādē. Nokļuvu tur ļoti nejauši, jo ieraudzīju reklāmas lapiņu savu zviedru draudzeņu avīžkaudzē pie brokastgalda... un tā kā īsti nebija ceturdienas vakarā nekādu citu plānu, nolēmu – nu jāaiziet. Mēģinu vismaz šeit būs drusku patstāvīga... ja būtu Rīgā, tad visticamāk, bez kompānijas arī no mājām neizraustos :D bet tā nu devos turp. Adrese zināma tikai aptuveni. Aptaujāju vīru pie metro stacijas un viņš laikam ari nezināja, uz kurieni es gribu iet norādīja man uz mežonīgu izmēru (džumandzi tipa botānisko dārzu un pulsktens bija ap 20:00 tā ka viss tumš un kluss) un teica, ka tā parka vidū esot liels muzejs, varbūt ka tajā tā izstāde. Es vēl neticībā lūkojos apkārt, kad tas pats vīrietis, kurš jau bija it kā aizdevies savās gaitās raitā riksītī skrēja atpakaļ uz manu pusi, sakot – “re kur ir, re kur ir! Tepat drusku uz priekšu un pāri ielai. Bija aizgājis uz priekšu un ieraudzījis lielo plakātu :D” Atradu! Un pirmais, koieraudzīju ienākot pa durvīm biiiiiiiiiija...............mana zviedru “namamāte” Karolīna :D smieklīgi. Forši. Un bija jautri. Sataisījām darbu vienam puisim, kas tur ar savu stendiņu bija atnācis mācīt cilvēkiem iesiet pašiem savas burtnīciņas, kladītes / kas protams var izvērsties par nelielielm dzejoļu krājumiem utt ... atkarībā no tā, kas atrodas tajās kopā iesietajās lapusēs :D Laikam citi bij tādi nopietnāki cilvēki, bet WOW!!!!! Tas tik bija kkas! Tagad es teorētiski māku “skaisti sasiet kopā papīr lapas” ... vismaz vienreiz man tas ir izdevies. Cerams, ka nogulsies tajā gudrākajā smadzeņu daļiņā, kas atceras tādas lietas arī pēc ilgāka laika :D

 Jau krietni sen laikam februārī bijām kopā ar Ilzi uz “brīvmūziķu koncertu” Islandes centrā. Viņiem te Islande tādi tuvi ( īpaši jau valodiski tuvi) kaimiņi un te ir gan islandes, gan Reikjavīkas iela – un tici vai nē, uz Islandes un Reikjavīkas ielu krustojuma (nu diezgan tuvu tam) atrpdas Islandes kultūras centrs, kurā notiek visvisādas aktivitātes. Un šoreiz tas bija kāda jauno mūziķu konkursa finālistu gala koncerts. Viss tik elegants. Ar apaļiem galdiņiem, svecēm, skatu pār viļņojošo Kopenhāgenas ostu, cilvēku tieši tik daudz cik vajag, lai būtu omulīgi. Apmēram puse – kas pazīst kādu no tiem kas spēlē un tad arī tos kaislīgi sveic ar gavilēm un otra puse tādi, kā mēs, kam vienkārši gribējās savu devu īstas mūzikas dzīvajā. Nevis kādos tur ausīs iebāztos korķīšos.

 “Pazemes” amatieru teātris! Oi ! nu ko lai pastāsta. Viss bija Dāniski. Mēģināju saprast, ko nu mācēju, bet vienīgias, kas noderēja bija balsis un ķermeņu valoda. Pasākums tāds 4x4 formātā 4 cilvēki (2pāri) katrā komandā un 4 dažādi priekšnesumi. Visiem jāizmanto viens un tas pats skatuves uzstādījums un pieejami tikai tie paši priekšmeti. Priekšmeti bija- slimnīcas gulta, cirvis, stacionārais telefons, kādi 3 krēsli, ja atmiņa neviļ, bļoda un laikam vēl šis tas : ) un ģērbušies visi b/w. Nu tā viens no priekšnesumiem bija galīgi šizofrēnisks, viens par to kā nogalē vienu meiteni, tad visi 3 ļoti ļoti sēro un bēdājas, tad viņi viņu atdzīvina un tad viņa kļūst tik neciešama, ka viņi atkal atceras, kādēļ viņu nogalējuši un nogalē pa jaunam. Nezinu vai tā ir taisnība, ko jusm stāstu, bet tā ir mana interpretācija par redzēto . un tad vēl divi tādi drusku miermīlīgāki priekšnesumi. Kkas uz romantiskās nots un tamlīdzīgi. Bet laikam jau tās psihoo lietas provocēja tā slimnīcas gulta. Kaut kas jau ar viņu jādara, vai ne! 

 Arhitektūras TOP5 avangarda izstāde – Carlsberg brewwery competition Biju Senajā Karlsberg rūpnīcā, kur jau tagad valda fantastiska brīvības un tāda savdabīga nobružājuma atmosfēra summā ar lielajām vara cisternām, kurām apakšējā daļa nogriezta tā, ka it kā vari atrasties tajās “IEKŠĀ” pat to īsti nezinot, jo staigā taču pa normālu grīdu :D 

 Slavenā Jean Nouvel koncertzāle (šeit saukta par “Koncerthuset”). Paredzēta galvenokārt instrumentālajai mūzikai – orķestriem, klasiskajai mūzikai, jazz un rock. Atklāta tikai 2009.gadā. Es tai uzdūros pavisma nejauši, kad iepriekšējā semestrī vajadzēja taisīt kursa darbu akustikā. Jo man bija jāprojektē neliela izmēra kamermūzikas zāle –un, protams, šajā Jean Nouvel koncertzālē ir galvenā zāle vairāk kā 18 tūkstošiem skatītāju un vēl 2 mazākas – kamermūzikai :D ha-hā! Un tad es nolēmu, vienlaga , cik man tas maksātu, bet es noteikti uz turieni aiziešu! Nu vismaz uz vienu koncertu. Nezinu, kur tas mans laimes krekliņš ir paslēpies, bet sanāca tā, ka braucu uz tā saukto “blusu tirgu” ar cerību atrast sev gultu [no tā vari izsecināt, ka tas bija pasen, jo man vēl nebija gultas, tātad biju tikko ievākusies. Vai ne Vatson? Un jumts vēl bija, tā ka telts nebija nozagta :D ]

Blusu tirgu nelaimīgā kārtā gultu neatradu, jo tur bija tikai visādi loriņi kā drēbes kurpes un rokassomiņas. Be tad //laimīgi// Ansis, protams, ziņkārības dzīts gribēja izpētīt koju māju, kurā notika iepriekšminētais tirgus. Un ņemot vērā, ka arī šī koju ēka, ir ieveribas cienīga, jo tiku to pieminējusi arī savā Bakalaura darbā, tad es pavilkos uz “nelegālo sekošanu kādam no studentiem kas tur dzīvo”, lai dotos “research gājienā pa ēku”. Mans izpētes gājiens beidzās jau tur pat liftā – jo “pētot” ieraudzīju plakātu – “pārdodu gultu!” Lēti labi un atveda līdz pat namdurvīm, bet atgriezīšos pie slavenās Koncertzāles. Tā nu es sev sarunāju gultu, dabūju apskatīt pat koju istabiņas no iekšpuses ( vajadzēja taču novērtēt to gultu, vai ne! :D ) UN...... veiksmes sajūtu pildīta biju gatava turpmākajiem šīsdienas piedzīvojumiem,,,kas mūs saulainajā rītā ( jo tirgus sākās 9 laikam un gribēju tur būt pašā agrumā) ...vadīja apkārt ta apkārtni, kur pilnīgi nejauši uzdūrāmies trakajai zilajai mājai. Kas izskatās, kā meteorīts nokritis nez no kurienes, jocīgā krāsā, jocīgā vietā un tai pašā laikā dīvaini iederās šai vietā. Un paneļi un ēka vispār ļooti interesanta. Un tur jau pulcējās cilvēku pūlis. Mēs jau iemanījušie lavīties, saplūdām ar pūli un izložņājām ēku, cenšoties saplūst ar prātīga paskata sirmgalvjiem, kas devās uz koncertu. Un tad, kad mani tomēr māca domas, par to kā mēs pārkāpjam noteikumus (ak es! :P ) tad vajadzēja iziet ārā satikt Nuriu .. un ejot laukā, saņemos pajautāt – kas tad te šodien par koncertu....UN izrādās BEZMAKSAS LIELKONCERTS VISU DIENU NO 12tiem līdz 18tiem vakarā. 6 dažādi jauniešu orķestri! Nāc tik un klausies. Katrs ar savu programmu! Ū- la-lā! Cik es biju priecīga to dzirdot! Un cik iespaidīga bija zāle, un cik laba skaņa, un kādi instrumenti! Un katrš šovs ilga 1stundu. Un tad varējām mainīt sēdvietas. Esmu sēdējusi visās zāles pusēs tagad, ložās , balkonos, parterī. Un vēl jau tā Nouvela zāle slaven ar to, ka skatītāju vietas ir zālei visapkārt, tā ka sēdējām arī AIZ orķestra un varējām skatīties viņu nošu lapās! Uz visām 6stundām mūzikas gan nepaliku, bet noslēgums bija iespaidīgs : Simfoniskais orķestris ....ahhh! Tas bija kaut kas fantastisks! Tāda skaņa, tāds baudījums! Dzīva fantastika! Tiešām neiespējami aprakstīt. Es biju vienkārši noburta!

   

Grand final! 

 Kopenhāgenas Karaliskā bibliotēka (Det Kongelige Bibliotek), saukta arī par “Melno dimantu” – “Black diamond”. To projektēja Dāņu arhitekti Schmidt hammer lassen un atklāja 1999gadā. Starp citu es arī viņiem biju aizsūtījusi savu cv :D Kruta kruta ēka! Salīdzinoši gan ļoti maz grāmatu…, bet nu labi to laikam viņiem var piedot, jot ā veidota kā piebūve vecajai bibliotēkai, kas atrodas pāri ielai. Un abas savienotas pāri ceļam. Un jaunās telpas pārsvarā domātas kā telpas mācību un izpētes darbam. Ar dažādām grupu darba telpām utml. Šī ir lielākā bibliotēka (kopā ar veco ēku protams) Skandināvijā un Ziemeļvalstīs. 

 Liars “Scissor”

   

 Teātris bar brīvu! Un atkal. Ja veicas – nu tad tā PAMATĪGI! Iegāju Couchsurfing mājas lapā un tur pašā pirmajā lapā stāv rakstīts – “Kas grib rīt iet uz teātri par brīvu? Man ir lieka biļete.” Ha- hā! Nu kurš? Nu kurš? Protams, ka Lāsma grib iet uz teātri. Lāsma mīl teātri. Lāsmai patīk teātris .... tikai viņa nožēlojami sen teātrī nav bijusi, bet tagad tas ir labots. Tagad var teikt – “nebija bijusi” :D Biju uz “Sapnis vasaras naktī” jeb dāniski “En Skærsommernatsdrøm” by Mister William William Shakespeare, sarakstīta 1590-1596.g.

Protams, atkal viss dāniski :D nu kā tad savādāk, bet tagad es vismaz aptuveni zināju sižetu. Tik cik atcerējos, no 9. Klases :D  laikam būtu labi atsvaidzināt atmiņu, bet izrāde bija ļoti ļoti skaista, forša. Un smieklīga! Priekš dāniski saprotošajiem noteikti vēl smieklīgāka, bet dažās vietās, pat bez saprašanas sasmējos :D

Un vēl kas protams – Architects stuff again – Tā jaunā teātra ēka – Det Kongelige Teater - pabeigta tikai 2008.gadā! Un tiesām interesanti, ka no ārpuses izskatās tik trakoti kastīga, bet no pati teātra zāles skatītāju sēdvietu daļa kā liela ala :D . Par to laika komplimeti autoriem: Lundgaard & Tranberg architects. Nu manuprāt ļoti izdevusies ēka, taisni pie ostas!

Jam session music in Christiania for 2x 5hours -:D

Super slavenais skulptūru muzejs!

Dānijas Nacionālais muzejs!

Vakariņas pakistāniešu/irāņu restorānā!

OPERA! La Traviatta! :D ... nu ko tur vēl! Slavenā operas māja! Liekas, ka Skandināviajs valstis vismaz Norvēģijas un Dānijas galvaspilsētas kļuvušas salvenas ar saviem jaunajiem operas namiem. Šī brīnumdarba autors Henning Larsen. Bet kas vēl šikak – šīs ēkas pasūtītajs – dāņu kuģniecības magnāts McKiinney Moller šo ēku pasūtīja, sponsorēja un tad 2004 gadā UZDĀVINĀJA DĀNIJAS VALSTIJ! Tad nu gan dāvaniņa vai ne!  Nu šiki bez gala. Un prieks tur arī būt! Sajūties kā tads pilnīgi “kulturāls cilvēks” :D un vēl kādam man kompānija bija….mmm… nu kur nu vēl labāk! ^__^

Sketch Museum of Lund (Sweden!) – LAIM! You must see it! You would love it!

Nu ko vēl? Ko vēl? Varētu kādu labu filmu... ir ieteikumi??

Ā! Patiesībā pat bija tiešām arī viena laba filma! Bet tāpat gaidu ieteikumus : ) Ļoti!

14_That's the spirit!

could say my favorite artist ^__^

13_rumaks spriņģotājs

Šī nedēļas nogale bija īpaši piedzīvojumiem bagāta.
Pirmkārt jau pateicoties manam paklausīgajam kumeļam, kas labprātīgi skrien kilometrus uz darbu, mājām un vēl nezkurcitur, kur tik vien man ienāk prātā.
Otrkārt pateicoties labai kompānijai: mums birojā atbraukusī jaunā meitene Nuria no Spānijas ir gandrīz tik pat ziņkārīga (zinātkāra) kā es. tā ka mums labi saskan dodoties arhitektūras un vienkārši pilsētas izpētes tripiņos.



Un treškārt - tamdēļ, ka pēc lieliskas dienas, sekoja vēl lieliskāka maltīte Briežgalvas bārā, kas ņemot vērā manis līdz šim redzēto ir omulīgākais bāriņš Kopenē. tā ir vieta, kur iešu vēl. jo vismaz viens alus ir atrasts, kas ir "aptuveni" garšīgs. /tas gan nav bildē redzamais, bet nu nekas. :D
Kad atbrauksi ciemos, varēsim aiziet pagaršot.

12_ikdiena

it depends how you look at things.
Sveiki mīļie, sen nav sanācis uzrakstīt un pa šo laiku tik daudz kas ir noticis...mēģināšu ar jums īsi un saturīgi dalīties savos pēdējā laika piedzīvojumos un pārdzīvojumos : )

“Finding the bike” tas bija kārtīgs izaicinājums. Ja nevēlies iztērēt tūkstošus kronu par velosipēdu, tad risinājums ir vienīgi tādu atrast. Nebija tik vienkārši , bet ar Ilzes palīdzīgo roku izdevās vienā rāvienā. Viņas acis ir īsti skeneri.
Well you know. Bikes they feel lonely and are waiting and hoping for someone to take care of them , right... :D Poor rusty bikes nobody takes care of, good that there are some people like us.

DARBS (job)
Bija man tāda “trakā” nedēļa, bet tas jau bija pasen. Kā izteicās manas jaukās zviedru namamātes : “Everything turned upside down for you!”
Strādāju 20stundas dienā...bet tad, kad ir kārtīga darba atmosfēra un visi kārtīgi močī, tad tajā ritmā ieiet nemaz nav grūti. Vienīgi pēc 2.dienas paliek drusku grūti, jo gribas gulēt :D Bet pēc tam man iedeva pusotru brīvdienu, tā ka varēju savu miegu vairāk vai mazāk atgulēt.
Tagad tāds mierīgs normāls grafiks : )

DRAUGI (friends)
Zviedru meitenes pie kurām couchsurfinhā nodzīvoju veselu mēnesi ir vienkārši fantastiskas! Draudzīgas, ieinteresētas kultūras dzīvē, lieliskas kulināres nad ļoti ļoti laipnas namamātes. Vārdu sakot ar viņām man sapasēja vēl labāk kā cimdam ar roku, ja cimds būtu speciālu adīts konkrētajai rokai! :D tā bija tāda vieta, kurā labprāt paliktu.
Bet nu 1.martā tomēr bija jāievācas pašai savā vietā :D Mana jaunā adrese tagad ir Brønshøjvej 79. Galīgi nav centrs. Kādi 6km līdz centram un 8km līdz darbam, bet nu ritenis te ripo labi.

Un pie manis jau paspēja paviesoties Ansis ! :D es biju knapi koferi izkrāmējusi (tiešām burtiskā nozīmē!) Es ar savu koferi ievācos apmeram kādos 22:30 ... un ap pusnakti bija klāt Ansis :D
Traki traki! Bet ļoti palīdzēja uzreiz iejusties jaunaujā vietā un sākt to uzskatīt par savu vietu. Ja jau ciemiņš ir, tad jau laikam es te tiešām dzīvoju !

...and I am waitin’ for 30th of February :D because somebody promised to visit me then :D Are you comin’?