_3_Vita Cola

Reku Vitiņ!!!! šeit tev no kolas nebūtu iespējams atturēties ! :D :D
moš vēl kinoteātros dotu par brīvu! nu ja ne katru dienu tad vārda dienās :D :D vai tik tā nebūtu īsta Laimība :D

_2_Nāriņa

Diena sākās ar burvīgām brokastīm Valtera jaunajās mājās.
Abas ar Ilzīti bijām reālas čammas un nokavējām veselu pusstundu (man jau šķita, man jau sākumā šķita....ka kavēsim...ehh. Savās (jeb likumīgi Līgas) kojās tikai pamodāmies, uzfrišinājāmies un aidā pie Valtera... bet tomēr pulkstens jau bija paspējis aiztikšķināt līdz 12:30 :D :D hahaha. Brīvdienas domā man te !? nu ir jau ir. mazlietiņ. Vismaz pirmās 3 dienas/ parīt jau sāksies darbs.
Tā nu Valters saņēmis manu galīgi novēloto ziņu, ka kavējam- attiecīgi 12:00 mums bija jābūt tur (Valby vilciena S-train stacijā ) un 12:03 es zvaniju, ka laikam kavēsim .... nu jā viņš teica, ka jau redzot :D :D smieklīgi. Bet taisnība.

Un tad pēc brītiņa viņš man atsūtīja sms. Viss sms saturs bija tāds:

I c

... un es gundriniece ilgi domāju, domāju.
Mēģināju savu kruto Aifonu pagriezt uz sāniem, lai varētu kārtīgi novērtēt šo grimasi (jo smaidiņi jau parasti ir jāpagriež uz sānu, vai ne! Tik daudz pat es zinu!) Bet Aifons jau ir vel gudrāks par mani, kad viņu griež, viņš pagriež ekrānu . hihihi ...Njāā. Nu vārdu sakot ar Ilzes palidzibu nospriedu, ka tas izskatās pēc trakoti dusmīga (nemāku izlocīt pareizi vārdu noskaities – noskaitušā? Hm? ) tātad vēlreiz - pēc trakoti noskaitušā** ķīniešu samuraja... (help?literāti ir te kādi?)

Jau uz vakara beigām uzzināju, ka rīta noskaitušais “I c” patiesībā nozīmē “I see”. Neko vairāk un neko mazāk. Vk “skaidrs”


***
Kopenhāgena ir nosmulējušā (?vārdu locīšana. Any ideas?) skursteņslauķa, Kaja un Gerdas, princeses uz zirņa, Kailā karaļa , Nāriņas, mazās sērkociņu pārdevējas un Alvas zaldātiņu pilsēta. Šeit jūs neredzēsiet debesskrāpjus – Kopenhāgenā tikai torņi un smailes slejas virs vara kupoliem un dakstiņu jumtiem. tā ir senlaiku pilsēta. vārds „Kopenhāgena” tulkojumā nozīmē „tirdzniecības osta”...tjā.

Redzējām arī vislielāko Kopenhāgenas strūklaka „Gefiona”, kas nosaukta Skandināvijas dievietes vārdā. Kā vēsta leģenda… 

Gefiona nobūra zviedru karali, kas apsolīja viņai atdot tik daudz zemes, cik viņa varēs uzart nakts laikā. Gefiona pārvērta savus dēlus vēršos un uzara Zēlandes salas teritoriju – t.i. visu to salu, kurā tagad atrodas Kopenhāgena. Strūklaka gan laikam uz ziemīgo laiku atslēgta, bet skulptūras iespaidīgas : )
Redzējām Kopenhāgenas JAUNO teātra māju un JAUNO (KRUTO!) Operas namu !



***
vārdu sakot tas bija introductions. šodien mēs bijām Kristiānijā. Es pirmo reizi mūžā redzēju kā zālīti pārdod kilogramīgos iesaiņjojumos.... OMG

Un iedomājies nenopirku ne grama :P

1_challenge accepted_

Pēc tiešām lieliskās brīnišķīgās pēdējās nedēļas Latvjzemē
{P A L D I E S} esmu ieradusies pie izdaudzināti vēsajiem un pārspīlēti par „dzimumu vienlīdzību” pārliecinātajiem dāņiem, kuriem dzīves līmenis esot iebraucis mākoņos un algas esot kā karaļiem un viss maksājot „kaudzi naudas” ... (kaudzi „cauras naudas”, jo liela daļa viņu monētiņu ir galīgi galīgi cauriem vidiem :D ).
Dzīvosim redzēsim kā te ar visām tām lietām ir. Bet „kaudzi naudas” maksājošās lietas var redzēt visās malās! Bet austrumeiropas zemju iemītnieki ir izdaudzināti diezgan plaši pasaulē ar savu unikālo spēju mācēt iegrozīties visdažādākajos apstākļos, atrast robus un saskatīt tajos iespējas + un kas ir pats lielākais PLUSS mācēt tos lietderīgi izmantot.

Tātad es ar lepnumu sevi tagad uzskatu par izmanīgu austrumeiropieti un mēģināšu „to get the most out of it” :D [britiem ludzu labot mani, ja nu kas :P ]

Tatad šodiena bija mani pati pirmā godīgā iepazīšanās ar šo zemi. Jo vakardienu ar tikai lidostu, dz.c. staciju, metro staciju un vilcienu es atļaušos neskaitīt. Pārāk „ņudzeklīgs” bija tas mans vakar vakara iespaids.

Tātad vēlreiz: šodiena bija mani pati pirmā nelielā iepazīšanās ar zemi, kuru par dzimteni uzskata 5,5miljoni dāņu. Teikšu atklāti – man šķita šodiena bija pārāk laikapstākļu ziņā vēsīga un vējaina, lai tā pa īstam novērtētu pilsētu, bet dāņu ignoranci pret vēju un aukstumu gan novērtēju pamatīgi.
Šķiet, ka tādu lietu kā šalles lielākā daļa no viņiem nepazīst (ja nu vienīgi kā aksesuāru, bet noteikti ne kā siltuma uzturēšanas līdzekli). Jau sākot ar maziem bērneļiem, kas vecāku gādībā tiek vizināti vai staigā apkārt pufīgās vējjakas, kas labi ja līdz pusei aizvērtas un beidzot ar plikgalvainiem onkuļiem ar diezgan stūrainām galvām, kas spītīgi braukā apkārt vaļējās jakās bez šallēm vai jebkā tām līdzīga.
Šķiet, ka viņiem vk no agras bērnības kakla zona tiek norūdīta pret visiem iespējamiem ziemeļvējiem, lai nekad un nemūžam tos nevarētu vainot pie nekādu ligu piemešanās.

Vēl es šodien no rīta biju pazaudējusi vienu savu oranžo „uzkājīti” ,ko angliski dēvē par legwarmers, bet latviski šis ir manas literārās jaunrades atspoguļojums ”uzkājītis” ... nu analogi kā „uzrocītis” Bija kādreiz bērnībā tāda grāmata...
Meklēju meklēju....neatradu. Ilzīte bija man gatava aizdot savus brūnos, un kad jau gandriz bijām saposušās, lai dotos iekarot Danijas galvaspilsētu...
Ieskatījos savā čemodānā. Kauč kādā mistiskā veidā, viens no maniem uzkājīšiem laika posmā no vakar vakara gulētiešanas līdz šīrīta celšanās brīdim bija nonācis manā vēl neizpakotajā 2 Latvijas karogu ( 1 liels+1maziņš) , kabaču, griķu , medus un žāvēto ogu pildītajā čemodānā.. mystery

Redzēs ko nesīs svētdiena t.i. søndag... ak kaut tā nestu kaut ko garšīīīgu.mm..
Peace