15_100g KULTŪRAS (“100 grams of culture”)

Hmm. Nu pēdējā laikā sanācis tā, ka nav sanācis nopublicēt krietnu gabaliņu sarakstītā un notikušā. Kad sāku rakstīt par “mis Lāsmiņas kultūras dzīvi iekš Kopenes” tad tie bija 100grami, ... bet nu tagad jau man šķiet būs apaļš kilograms savācies, pat ja ne vairāk :D 

 Biju grāmatu izstādē. Nokļuvu tur ļoti nejauši, jo ieraudzīju reklāmas lapiņu savu zviedru draudzeņu avīžkaudzē pie brokastgalda... un tā kā īsti nebija ceturdienas vakarā nekādu citu plānu, nolēmu – nu jāaiziet. Mēģinu vismaz šeit būs drusku patstāvīga... ja būtu Rīgā, tad visticamāk, bez kompānijas arī no mājām neizraustos :D bet tā nu devos turp. Adrese zināma tikai aptuveni. Aptaujāju vīru pie metro stacijas un viņš laikam ari nezināja, uz kurieni es gribu iet norādīja man uz mežonīgu izmēru (džumandzi tipa botānisko dārzu un pulsktens bija ap 20:00 tā ka viss tumš un kluss) un teica, ka tā parka vidū esot liels muzejs, varbūt ka tajā tā izstāde. Es vēl neticībā lūkojos apkārt, kad tas pats vīrietis, kurš jau bija it kā aizdevies savās gaitās raitā riksītī skrēja atpakaļ uz manu pusi, sakot – “re kur ir, re kur ir! Tepat drusku uz priekšu un pāri ielai. Bija aizgājis uz priekšu un ieraudzījis lielo plakātu :D” Atradu! Un pirmais, koieraudzīju ienākot pa durvīm biiiiiiiiiija...............mana zviedru “namamāte” Karolīna :D smieklīgi. Forši. Un bija jautri. Sataisījām darbu vienam puisim, kas tur ar savu stendiņu bija atnācis mācīt cilvēkiem iesiet pašiem savas burtnīciņas, kladītes / kas protams var izvērsties par nelielielm dzejoļu krājumiem utt ... atkarībā no tā, kas atrodas tajās kopā iesietajās lapusēs :D Laikam citi bij tādi nopietnāki cilvēki, bet WOW!!!!! Tas tik bija kkas! Tagad es teorētiski māku “skaisti sasiet kopā papīr lapas” ... vismaz vienreiz man tas ir izdevies. Cerams, ka nogulsies tajā gudrākajā smadzeņu daļiņā, kas atceras tādas lietas arī pēc ilgāka laika :D

 Jau krietni sen laikam februārī bijām kopā ar Ilzi uz “brīvmūziķu koncertu” Islandes centrā. Viņiem te Islande tādi tuvi ( īpaši jau valodiski tuvi) kaimiņi un te ir gan islandes, gan Reikjavīkas iela – un tici vai nē, uz Islandes un Reikjavīkas ielu krustojuma (nu diezgan tuvu tam) atrpdas Islandes kultūras centrs, kurā notiek visvisādas aktivitātes. Un šoreiz tas bija kāda jauno mūziķu konkursa finālistu gala koncerts. Viss tik elegants. Ar apaļiem galdiņiem, svecēm, skatu pār viļņojošo Kopenhāgenas ostu, cilvēku tieši tik daudz cik vajag, lai būtu omulīgi. Apmēram puse – kas pazīst kādu no tiem kas spēlē un tad arī tos kaislīgi sveic ar gavilēm un otra puse tādi, kā mēs, kam vienkārši gribējās savu devu īstas mūzikas dzīvajā. Nevis kādos tur ausīs iebāztos korķīšos.

 “Pazemes” amatieru teātris! Oi ! nu ko lai pastāsta. Viss bija Dāniski. Mēģināju saprast, ko nu mācēju, bet vienīgias, kas noderēja bija balsis un ķermeņu valoda. Pasākums tāds 4x4 formātā 4 cilvēki (2pāri) katrā komandā un 4 dažādi priekšnesumi. Visiem jāizmanto viens un tas pats skatuves uzstādījums un pieejami tikai tie paši priekšmeti. Priekšmeti bija- slimnīcas gulta, cirvis, stacionārais telefons, kādi 3 krēsli, ja atmiņa neviļ, bļoda un laikam vēl šis tas : ) un ģērbušies visi b/w. Nu tā viens no priekšnesumiem bija galīgi šizofrēnisks, viens par to kā nogalē vienu meiteni, tad visi 3 ļoti ļoti sēro un bēdājas, tad viņi viņu atdzīvina un tad viņa kļūst tik neciešama, ka viņi atkal atceras, kādēļ viņu nogalējuši un nogalē pa jaunam. Nezinu vai tā ir taisnība, ko jusm stāstu, bet tā ir mana interpretācija par redzēto . un tad vēl divi tādi drusku miermīlīgāki priekšnesumi. Kkas uz romantiskās nots un tamlīdzīgi. Bet laikam jau tās psihoo lietas provocēja tā slimnīcas gulta. Kaut kas jau ar viņu jādara, vai ne! 

 Arhitektūras TOP5 avangarda izstāde – Carlsberg brewwery competition Biju Senajā Karlsberg rūpnīcā, kur jau tagad valda fantastiska brīvības un tāda savdabīga nobružājuma atmosfēra summā ar lielajām vara cisternām, kurām apakšējā daļa nogriezta tā, ka it kā vari atrasties tajās “IEKŠĀ” pat to īsti nezinot, jo staigā taču pa normālu grīdu :D 

 Slavenā Jean Nouvel koncertzāle (šeit saukta par “Koncerthuset”). Paredzēta galvenokārt instrumentālajai mūzikai – orķestriem, klasiskajai mūzikai, jazz un rock. Atklāta tikai 2009.gadā. Es tai uzdūros pavisma nejauši, kad iepriekšējā semestrī vajadzēja taisīt kursa darbu akustikā. Jo man bija jāprojektē neliela izmēra kamermūzikas zāle –un, protams, šajā Jean Nouvel koncertzālē ir galvenā zāle vairāk kā 18 tūkstošiem skatītāju un vēl 2 mazākas – kamermūzikai :D ha-hā! Un tad es nolēmu, vienlaga , cik man tas maksātu, bet es noteikti uz turieni aiziešu! Nu vismaz uz vienu koncertu. Nezinu, kur tas mans laimes krekliņš ir paslēpies, bet sanāca tā, ka braucu uz tā saukto “blusu tirgu” ar cerību atrast sev gultu [no tā vari izsecināt, ka tas bija pasen, jo man vēl nebija gultas, tātad biju tikko ievākusies. Vai ne Vatson? Un jumts vēl bija, tā ka telts nebija nozagta :D ]

Blusu tirgu nelaimīgā kārtā gultu neatradu, jo tur bija tikai visādi loriņi kā drēbes kurpes un rokassomiņas. Be tad //laimīgi// Ansis, protams, ziņkārības dzīts gribēja izpētīt koju māju, kurā notika iepriekšminētais tirgus. Un ņemot vērā, ka arī šī koju ēka, ir ieveribas cienīga, jo tiku to pieminējusi arī savā Bakalaura darbā, tad es pavilkos uz “nelegālo sekošanu kādam no studentiem kas tur dzīvo”, lai dotos “research gājienā pa ēku”. Mans izpētes gājiens beidzās jau tur pat liftā – jo “pētot” ieraudzīju plakātu – “pārdodu gultu!” Lēti labi un atveda līdz pat namdurvīm, bet atgriezīšos pie slavenās Koncertzāles. Tā nu es sev sarunāju gultu, dabūju apskatīt pat koju istabiņas no iekšpuses ( vajadzēja taču novērtēt to gultu, vai ne! :D ) UN...... veiksmes sajūtu pildīta biju gatava turpmākajiem šīsdienas piedzīvojumiem,,,kas mūs saulainajā rītā ( jo tirgus sākās 9 laikam un gribēju tur būt pašā agrumā) ...vadīja apkārt ta apkārtni, kur pilnīgi nejauši uzdūrāmies trakajai zilajai mājai. Kas izskatās, kā meteorīts nokritis nez no kurienes, jocīgā krāsā, jocīgā vietā un tai pašā laikā dīvaini iederās šai vietā. Un paneļi un ēka vispār ļooti interesanta. Un tur jau pulcējās cilvēku pūlis. Mēs jau iemanījušie lavīties, saplūdām ar pūli un izložņājām ēku, cenšoties saplūst ar prātīga paskata sirmgalvjiem, kas devās uz koncertu. Un tad, kad mani tomēr māca domas, par to kā mēs pārkāpjam noteikumus (ak es! :P ) tad vajadzēja iziet ārā satikt Nuriu .. un ejot laukā, saņemos pajautāt – kas tad te šodien par koncertu....UN izrādās BEZMAKSAS LIELKONCERTS VISU DIENU NO 12tiem līdz 18tiem vakarā. 6 dažādi jauniešu orķestri! Nāc tik un klausies. Katrs ar savu programmu! Ū- la-lā! Cik es biju priecīga to dzirdot! Un cik iespaidīga bija zāle, un cik laba skaņa, un kādi instrumenti! Un katrš šovs ilga 1stundu. Un tad varējām mainīt sēdvietas. Esmu sēdējusi visās zāles pusēs tagad, ložās , balkonos, parterī. Un vēl jau tā Nouvela zāle slaven ar to, ka skatītāju vietas ir zālei visapkārt, tā ka sēdējām arī AIZ orķestra un varējām skatīties viņu nošu lapās! Uz visām 6stundām mūzikas gan nepaliku, bet noslēgums bija iespaidīgs : Simfoniskais orķestris ....ahhh! Tas bija kaut kas fantastisks! Tāda skaņa, tāds baudījums! Dzīva fantastika! Tiešām neiespējami aprakstīt. Es biju vienkārši noburta!

   

Grand final! 

 Kopenhāgenas Karaliskā bibliotēka (Det Kongelige Bibliotek), saukta arī par “Melno dimantu” – “Black diamond”. To projektēja Dāņu arhitekti Schmidt hammer lassen un atklāja 1999gadā. Starp citu es arī viņiem biju aizsūtījusi savu cv :D Kruta kruta ēka! Salīdzinoši gan ļoti maz grāmatu…, bet nu labi to laikam viņiem var piedot, jot ā veidota kā piebūve vecajai bibliotēkai, kas atrodas pāri ielai. Un abas savienotas pāri ceļam. Un jaunās telpas pārsvarā domātas kā telpas mācību un izpētes darbam. Ar dažādām grupu darba telpām utml. Šī ir lielākā bibliotēka (kopā ar veco ēku protams) Skandināvijā un Ziemeļvalstīs. 

 Liars “Scissor”

   

 Teātris bar brīvu! Un atkal. Ja veicas – nu tad tā PAMATĪGI! Iegāju Couchsurfing mājas lapā un tur pašā pirmajā lapā stāv rakstīts – “Kas grib rīt iet uz teātri par brīvu? Man ir lieka biļete.” Ha- hā! Nu kurš? Nu kurš? Protams, ka Lāsma grib iet uz teātri. Lāsma mīl teātri. Lāsmai patīk teātris .... tikai viņa nožēlojami sen teātrī nav bijusi, bet tagad tas ir labots. Tagad var teikt – “nebija bijusi” :D Biju uz “Sapnis vasaras naktī” jeb dāniski “En Skærsommernatsdrøm” by Mister William William Shakespeare, sarakstīta 1590-1596.g.

Protams, atkal viss dāniski :D nu kā tad savādāk, bet tagad es vismaz aptuveni zināju sižetu. Tik cik atcerējos, no 9. Klases :D  laikam būtu labi atsvaidzināt atmiņu, bet izrāde bija ļoti ļoti skaista, forša. Un smieklīga! Priekš dāniski saprotošajiem noteikti vēl smieklīgāka, bet dažās vietās, pat bez saprašanas sasmējos :D

Un vēl kas protams – Architects stuff again – Tā jaunā teātra ēka – Det Kongelige Teater - pabeigta tikai 2008.gadā! Un tiesām interesanti, ka no ārpuses izskatās tik trakoti kastīga, bet no pati teātra zāles skatītāju sēdvietu daļa kā liela ala :D . Par to laika komplimeti autoriem: Lundgaard & Tranberg architects. Nu manuprāt ļoti izdevusies ēka, taisni pie ostas!

Jam session music in Christiania for 2x 5hours -:D

Super slavenais skulptūru muzejs!

Dānijas Nacionālais muzejs!

Vakariņas pakistāniešu/irāņu restorānā!

OPERA! La Traviatta! :D ... nu ko tur vēl! Slavenā operas māja! Liekas, ka Skandināviajs valstis vismaz Norvēģijas un Dānijas galvaspilsētas kļuvušas salvenas ar saviem jaunajiem operas namiem. Šī brīnumdarba autors Henning Larsen. Bet kas vēl šikak – šīs ēkas pasūtītajs – dāņu kuģniecības magnāts McKiinney Moller šo ēku pasūtīja, sponsorēja un tad 2004 gadā UZDĀVINĀJA DĀNIJAS VALSTIJ! Tad nu gan dāvaniņa vai ne!  Nu šiki bez gala. Un prieks tur arī būt! Sajūties kā tads pilnīgi “kulturāls cilvēks” :D un vēl kādam man kompānija bija….mmm… nu kur nu vēl labāk! ^__^

Sketch Museum of Lund (Sweden!) – LAIM! You must see it! You would love it!

Nu ko vēl? Ko vēl? Varētu kādu labu filmu... ir ieteikumi??

Ā! Patiesībā pat bija tiešām arī viena laba filma! Bet tāpat gaidu ieteikumus : ) Ļoti!